Definify.com
Definition 2024
mensuratus
mensuratus
Latin
Participle
mēnsūrātus m (feminine mēnsūrāta, neuter mēnsūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mēnsūrātus | mēnsūrāta | mēnsūrātum | mēnsūrātī | mēnsūrātae | mēnsūrāta | |
| genitive | mēnsūrātī | mēnsūrātae | mēnsūrātī | mēnsūrātōrum | mēnsūrātārum | mēnsūrātōrum | |
| dative | mēnsūrātō | mēnsūrātō | mēnsūrātīs | ||||
| accusative | mēnsūrātum | mēnsūrātam | mēnsūrātum | mēnsūrātōs | mēnsūrātās | mēnsūrāta | |
| ablative | mēnsūrātō | mēnsūrātā | mēnsūrātō | mēnsūrātīs | |||
| vocative | mēnsūrāte | mēnsūrāta | mēnsūrātum | mēnsūrātī | mēnsūrātae | mēnsūrāta | |