Definify.com
Definition 2024
meridiatus
meridiatus
Latin
Participle
merīdiātus m (feminine merīdiāta, neuter merīdiātum); first/second declension
- napped (having taken a siesta)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | merīdiātus | merīdiāta | merīdiātum | merīdiātī | merīdiātae | merīdiāta | |
| genitive | merīdiātī | merīdiātae | merīdiātī | merīdiātōrum | merīdiātārum | merīdiātōrum | |
| dative | merīdiātō | merīdiātō | merīdiātīs | ||||
| accusative | merīdiātum | merīdiātam | merīdiātum | merīdiātōs | merīdiātās | merīdiāta | |
| ablative | merīdiātō | merīdiātā | merīdiātō | merīdiātīs | |||
| vocative | merīdiāte | merīdiāta | merīdiātum | merīdiātī | merīdiātae | merīdiāta | |