Definify.com
Definition 2024
meritatus
meritatus
Latin
Participle
meritātus m (feminine meritāta, neuter meritātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | meritātus | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |
| genitive | meritātī | meritātae | meritātī | meritātōrum | meritātārum | meritātōrum | |
| dative | meritātō | meritātō | meritātīs | ||||
| accusative | meritātum | meritātam | meritātum | meritātōs | meritātās | meritāta | |
| ablative | meritātō | meritātā | meritātō | meritātīs | |||
| vocative | meritāte | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |