Definify.com
Definition 2024
meriturus
meriturus
Latin
Participle
meritūrus m (feminine meritūra, neuter meritūrum); first/second declension
- about to earn
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | meritūrus | meritūra | meritūrum | meritūrī | meritūrae | meritūra | |
| genitive | meritūrī | meritūrae | meritūrī | meritūrōrum | meritūrārum | meritūrōrum | |
| dative | meritūrō | meritūrō | meritūrīs | ||||
| accusative | meritūrum | meritūram | meritūrum | meritūrōs | meritūrās | meritūra | |
| ablative | meritūrō | meritūrā | meritūrō | meritūrīs | |||
| vocative | meritūre | meritūra | meritūrum | meritūrī | meritūrae | meritūra | |