Definify.com
Definition 2025
metuturus
metuturus
Latin
Participle
metūtūrus m (feminine metūtūra, neuter metūtūrum); first/second declension
- about to fear
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | metūtūrus | metūtūra | metūtūrum | metūtūrī | metūtūrae | metūtūra | |
| genitive | metūtūrī | metūtūrae | metūtūrī | metūtūrōrum | metūtūrārum | metūtūrōrum | |
| dative | metūtūrō | metūtūrō | metūtūrīs | ||||
| accusative | metūtūrum | metūtūram | metūtūrum | metūtūrōs | metūtūrās | metūtūra | |
| ablative | metūtūrō | metūtūrā | metūtūrō | metūtūrīs | |||
| vocative | metūtūre | metūtūra | metūtūrum | metūtūrī | metūtūrae | metūtūra | |