Definify.com
Definition 2025
migraturus
migraturus
Latin
Participle
migrātūrus m (feminine migrātūra, neuter migrātūrum); first/second declension
- about to migrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | migrātūrus | migrātūra | migrātūrum | migrātūrī | migrātūrae | migrātūra | |
| genitive | migrātūrī | migrātūrae | migrātūrī | migrātūrōrum | migrātūrārum | migrātūrōrum | |
| dative | migrātūrō | migrātūrō | migrātūrīs | ||||
| accusative | migrātūrum | migrātūram | migrātūrum | migrātūrōs | migrātūrās | migrātūra | |
| ablative | migrātūrō | migrātūrā | migrātūrō | migrātūrīs | |||
| vocative | migrātūre | migrātūra | migrātūrum | migrātūrī | migrātūrae | migrātūra | |