Definify.com
Definition 2024
miseraturus
miseraturus
Latin
Participle
miserātūrus m (feminine miserātūra, neuter miserātūrum); first/second declension
- about to lament
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | miserātūrus | miserātūra | miserātūrum | miserātūrī | miserātūrae | miserātūra | |
| genitive | miserātūrī | miserātūrae | miserātūrī | miserātūrōrum | miserātūrārum | miserātūrōrum | |
| dative | miserātūrō | miserātūrō | miserātūrīs | ||||
| accusative | miserātūrum | miserātūram | miserātūrum | miserātūrōs | miserātūrās | miserātūra | |
| ablative | miserātūrō | miserātūrā | miserātūrō | miserātūrīs | |||
| vocative | miserātūre | miserātūra | miserātūrum | miserātūrī | miserātūrae | miserātūra | |