Definify.com
Definition 2024
miseratus
miseratus
Latin
Participle
miserātus m (feminine miserāta, neuter miserātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | miserātus | miserāta | miserātum | miserātī | miserātae | miserāta | |
| genitive | miserātī | miserātae | miserātī | miserātōrum | miserātārum | miserātōrum | |
| dative | miserātō | miserātō | miserātīs | ||||
| accusative | miserātum | miserātam | miserātum | miserātōs | miserātās | miserāta | |
| ablative | miserātō | miserātā | miserātō | miserātīs | |||
| vocative | miserāte | miserāta | miserātum | miserātī | miserātae | miserāta | |
References
- miseratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers