Definify.com
Definition 2025
moraturus
moraturus
Latin
Participle
morātūrus m (feminine morātūra, neuter morātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | morātūrus | morātūra | morātūrum | morātūrī | morātūrae | morātūra | |
| genitive | morātūrī | morātūrae | morātūrī | morātūrōrum | morātūrārum | morātūrōrum | |
| dative | morātūrō | morātūrō | morātūrīs | ||||
| accusative | morātūrum | morātūram | morātūrum | morātūrōs | morātūrās | morātūra | |
| ablative | morātūrō | morātūrā | morātūrō | morātūrīs | |||
| vocative | morātūre | morātūra | morātūrum | morātūrī | morātūrae | morātūra | |