Definify.com
Definition 2024
moriturus
moriturus
Latin
Participle
moritūrus m (feminine moritūra, neuter moritūrum); first/second declension
- about to die
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | moritūrus | moritūra | moritūrum | moritūrī | moritūrae | moritūra | |
| genitive | moritūrī | moritūrae | moritūrī | moritūrōrum | moritūrārum | moritūrōrum | |
| dative | moritūrō | moritūrō | moritūrīs | ||||
| accusative | moritūrum | moritūram | moritūrum | moritūrōs | moritūrās | moritūra | |
| ablative | moritūrō | moritūrā | moritūrō | moritūrīs | |||
| vocative | moritūre | moritūra | moritūrum | moritūrī | moritūrae | moritūra | |
References
- moriturus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers