Definify.com
Definition 2025
multaturus
multaturus
Latin
Participle
multātūrus m (feminine multātūra, neuter multātūrum); first/second declension
- about to punish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | multātūrus | multātūra | multātūrum | multātūrī | multātūrae | multātūra | |
| genitive | multātūrī | multātūrae | multātūrī | multātūrōrum | multātūrārum | multātūrōrum | |
| dative | multātūrō | multātūrō | multātūrīs | ||||
| accusative | multātūrum | multātūram | multātūrum | multātūrōs | multātūrās | multātūra | |
| ablative | multātūrō | multātūrā | multātūrō | multātūrīs | |||
| vocative | multātūre | multātūra | multātūrum | multātūrī | multātūrae | multātūra | |