Definify.com
Definition 2024
muneratus
muneratus
Latin
Participle
mūnerātus m (feminine mūnerāta, neuter mūnerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mūnerātus | mūnerāta | mūnerātum | mūnerātī | mūnerātae | mūnerāta | |
| genitive | mūnerātī | mūnerātae | mūnerātī | mūnerātōrum | mūnerātārum | mūnerātōrum | |
| dative | mūnerātō | mūnerātō | mūnerātīs | ||||
| accusative | mūnerātum | mūnerātam | mūnerātum | mūnerātōs | mūnerātās | mūnerāta | |
| ablative | mūnerātō | mūnerātā | mūnerātō | mūnerātīs | |||
| vocative | mūnerāte | mūnerāta | mūnerātum | mūnerātī | mūnerātae | mūnerāta | |