Definify.com
Definition 2024
muniturus
muniturus
Latin
Participle
mūnītūrus m (feminine mūnītūra, neuter mūnītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mūnītūrus | mūnītūra | mūnītūrum | mūnītūrī | mūnītūrae | mūnītūra | |
| genitive | mūnītūrī | mūnītūrae | mūnītūrī | mūnītūrōrum | mūnītūrārum | mūnītūrōrum | |
| dative | mūnītūrō | mūnītūrō | mūnītūrīs | ||||
| accusative | mūnītūrum | mūnītūram | mūnītūrum | mūnītūrōs | mūnītūrās | mūnītūra | |
| ablative | mūnītūrō | mūnītūrā | mūnītūrō | mūnītūrīs | |||
| vocative | mūnītūre | mūnītūra | mūnītūrum | mūnītūrī | mūnītūrae | mūnītūra | |