Definify.com
Definition 2024
mutīgs
mutīgs
Latvian
Adjective
mutīgs (def. mutīgais, comp. mutīgāks, sup. vismutīgākais; adv. mutīgi)
- talkative, chatty (who likes to talk a lot, who is a resourceful speaker)
- mutīgais vīrs nepalika atbildi parādā ― the talkative husband left no answer unsaid (lit. no answer in debt)
- Marta bija paēdusi vakariņas un noklausījās mutīgās Annas nostāstā ― Marta had eaten dinner and listened to talkative Anna's story
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mutīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | mutīgs | mutīgi | mutīga | mutīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | mutīgu | mutīgus | mutīgu | mutīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | mutīga | mutīgu | mutīgas | mutīgu | |||||
dative (datīvs) | mutīgam | mutīgiem | mutīgai | mutīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | mutīgu | mutīgiem | mutīgu | mutīgām | |||||
locative (lokatīvs) | mutīgā | mutīgos | mutīgā | mutīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||