Definify.com
Definition 2024
mutuatus
mutuatus
Latin
Participle
mūtuātus m (feminine mūtuāta, neuter mūtuātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mūtuātus | mūtuāta | mūtuātum | mūtuātī | mūtuātae | mūtuāta | |
| genitive | mūtuātī | mūtuātae | mūtuātī | mūtuātōrum | mūtuātārum | mūtuātōrum | |
| dative | mūtuātō | mūtuātō | mūtuātīs | ||||
| accusative | mūtuātum | mūtuātam | mūtuātum | mūtuātōs | mūtuātās | mūtuāta | |
| ablative | mūtuātō | mūtuātā | mūtuātō | mūtuātīs | |||
| vocative | mūtuāte | mūtuāta | mūtuātum | mūtuātī | mūtuātae | mūtuāta | |
References
- mutuatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- mutuatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “mutuatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.