Definify.com
Definition 2025
narraturus
narraturus
Latin
Participle
nārrātūrus m (feminine nārrātūra, neuter nārrātūrum); first/second declension
- about to narrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nārrātūrus | nārrātūra | nārrātūrum | nārrātūrī | nārrātūrae | nārrātūra | |
| genitive | nārrātūrī | nārrātūrae | nārrātūrī | nārrātūrōrum | nārrātūrārum | nārrātūrōrum | |
| dative | nārrātūrō | nārrātūrō | nārrātūrīs | ||||
| accusative | nārrātūrum | nārrātūram | nārrātūrum | nārrātūrōs | nārrātūrās | nārrātūra | |
| ablative | nārrātūrō | nārrātūrā | nārrātūrō | nārrātūrīs | |||
| vocative | nārrātūre | nārrātūra | nārrātūrum | nārrātūrī | nārrātūrae | nārrātūra | |