Definify.com
Definition 2024
nataturus
nataturus
Latin
Participle
natātūrus m (feminine natātūra, neuter natātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | natātūrus | natātūra | natātūrum | natātūrī | natātūrae | natātūra | |
| genitive | natātūrī | natātūrae | natātūrī | natātūrōrum | natātūrārum | natātūrōrum | |
| dative | natātūrō | natātūrō | natātūrīs | ||||
| accusative | natātūrum | natātūram | natātūrum | natātūrōs | natātūrās | natātūra | |
| ablative | natātūrō | natātūrā | natātūrō | natātūrīs | |||
| vocative | natātūre | natātūra | natātūrum | natātūrī | natātūrae | natātūra | |