Definify.com
Definition 2024
nativus
nativus
Latin
Adjective
nātīvus m (feminine nātīva, neuter nātīvum); first/second declension
- created, made
- inborn, innate, imparted by birth
- natural, native, made by nature and not artificial
- (grammar, of words) original, primitive, primary
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nātīvus | nātīva | nātīvum | nātīvī | nātīvae | nātīva | |
| genitive | nātīvī | nātīvae | nātīvī | nātīvōrum | nātīvārum | nātīvōrum | |
| dative | nātīvō | nātīvō | nātīvīs | ||||
| accusative | nātīvum | nātīvam | nātīvum | nātīvōs | nātīvās | nātīva | |
| ablative | nātīvō | nātīvā | nātīvō | nātīvīs | |||
| vocative | nātīve | nātīva | nātīvum | nātīvī | nātīvae | nātīva | |
Derived terms
- nātīvitās
- nātīvitus
Related terms
Descendants
References
- nativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- nativus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- NATIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “nativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.