Definify.com
Definition 2024
navigaturus
navigaturus
Latin
Participle
nāvigātūrus m (feminine nāvigātūra, neuter nāvigātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nāvigātūrus | nāvigātūra | nāvigātūrum | nāvigātūrī | nāvigātūrae | nāvigātūra | |
| genitive | nāvigātūrī | nāvigātūrae | nāvigātūrī | nāvigātūrōrum | nāvigātūrārum | nāvigātūrōrum | |
| dative | nāvigātūrō | nāvigātūrō | nāvigātūrīs | ||||
| accusative | nāvigātūrum | nāvigātūram | nāvigātūrum | nāvigātūrōs | nāvigātūrās | nāvigātūra | |
| ablative | nāvigātūrō | nāvigātūrā | nāvigātūrō | nāvigātūrīs | |||
| vocative | nāvigātūre | nāvigātūra | nāvigātūrum | nāvigātūrī | nāvigātūrae | nāvigātūra | |