Definify.com
Definition 2025
negotiaturus
negotiaturus
Latin
Participle
negōtiātūrus m (feminine negōtiātūra, neuter negōtiātūrum); first/second declension
- about to trade
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | negōtiātūrus | negōtiātūra | negōtiātūrum | negōtiātūrī | negōtiātūrae | negōtiātūra | |
| genitive | negōtiātūrī | negōtiātūrae | negōtiātūrī | negōtiātūrōrum | negōtiātūrārum | negōtiātūrōrum | |
| dative | negōtiātūrō | negōtiātūrō | negōtiātūrīs | ||||
| accusative | negōtiātūrum | negōtiātūram | negōtiātūrum | negōtiātūrōs | negōtiātūrās | negōtiātūra | |
| ablative | negōtiātūrō | negōtiātūrā | negōtiātūrō | negōtiātūrīs | |||
| vocative | negōtiātūre | negōtiātūra | negōtiātūrum | negōtiātūrī | negōtiātūrae | negōtiātūra | |