Definify.com
Definition 2024
nictatus
nictatus
Latin
Participle
nictātus m (feminine nictāta, neuter nictātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | nictātus | nictāta | nictātum | nictātī | nictātae | nictāta | |
genitive | nictātī | nictātae | nictātī | nictātōrum | nictātārum | nictātōrum | |
dative | nictātō | nictātō | nictātīs | ||||
accusative | nictātum | nictātam | nictātum | nictātōs | nictātās | nictāta | |
ablative | nictātō | nictātā | nictātō | nictātīs | |||
vocative | nictāte | nictāta | nictātum | nictātī | nictātae | nictāta |
References
- NICTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)