Definify.com
Definition 2024
notaturus
notaturus
Latin
Participle
notātūrus m (feminine notātūra, neuter notātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | notātūrus | notātūra | notātūrum | notātūrī | notātūrae | notātūra | |
| genitive | notātūrī | notātūrae | notātūrī | notātūrōrum | notātūrārum | notātūrōrum | |
| dative | notātūrō | notātūrō | notātūrīs | ||||
| accusative | notātūrum | notātūram | notātūrum | notātūrōs | notātūrās | notātūra | |
| ablative | notātūrō | notātūrā | notātūrō | notātūrīs | |||
| vocative | notātūre | notātūra | notātūrum | notātūrī | notātūrae | notātūra | |