Definify.com
Definition 2024
nugaturus
nugaturus
Latin
Participle
nūgātūrus m (feminine nūgātūra, neuter nūgātūrum); first/second declension
- about to trifle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nūgātūrus | nūgātūra | nūgātūrum | nūgātūrī | nūgātūrae | nūgātūra | |
| genitive | nūgātūrī | nūgātūrae | nūgātūrī | nūgātūrōrum | nūgātūrārum | nūgātūrōrum | |
| dative | nūgātūrō | nūgātūrō | nūgātūrīs | ||||
| accusative | nūgātūrum | nūgātūram | nūgātūrum | nūgātūrōs | nūgātūrās | nūgātūra | |
| ablative | nūgātūrō | nūgātūrā | nūgātūrō | nūgātūrīs | |||
| vocative | nūgātūre | nūgātūra | nūgātūrum | nūgātūrī | nūgātūrae | nūgātūra | |