Definify.com
Definition 2024
numeraturus
numeraturus
Latin
Participle
numerātūrus m (feminine numerātūra, neuter numerātūrum); first/second declension
- about to count
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | numerātūrus | numerātūra | numerātūrum | numerātūrī | numerātūrae | numerātūra | |
| genitive | numerātūrī | numerātūrae | numerātūrī | numerātūrōrum | numerātūrārum | numerātūrōrum | |
| dative | numerātūrō | numerātūrō | numerātūrīs | ||||
| accusative | numerātūrum | numerātūram | numerātūrum | numerātūrōs | numerātūrās | numerātūra | |
| ablative | numerātūrō | numerātūrā | numerātūrō | numerātūrīs | |||
| vocative | numerātūre | numerātūra | numerātūrum | numerātūrī | numerātūrae | numerātūra | |