Definify.com
Definition 2024
nuntiaturus
nuntiaturus
Latin
Participle
nūntiātūrus m (feminine nūntiātūra, neuter nūntiātūrum); first/second declension
- about to announce
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | nūntiātūrus | nūntiātūra | nūntiātūrum | nūntiātūrī | nūntiātūrae | nūntiātūra | |
| genitive | nūntiātūrī | nūntiātūrae | nūntiātūrī | nūntiātūrōrum | nūntiātūrārum | nūntiātūrōrum | |
| dative | nūntiātūrō | nūntiātūrō | nūntiātūrīs | ||||
| accusative | nūntiātūrum | nūntiātūram | nūntiātūrum | nūntiātūrōs | nūntiātūrās | nūntiātūra | |
| ablative | nūntiātūrō | nūntiātūrā | nūntiātūrō | nūntiātūrīs | |||
| vocative | nūntiātūre | nūntiātūra | nūntiātūrum | nūntiātūrī | nūntiātūrae | nūntiātūra | |