Definify.com
Definition 2024
obduratus
obduratus
Latin
Participle
obdurātus m (feminine obdurāta, neuter obdurātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obdurātus | obdurāta | obdurātum | obdurātī | obdurātae | obdurāta | |
| genitive | obdurātī | obdurātae | obdurātī | obdurātōrum | obdurātārum | obdurātōrum | |
| dative | obdurātō | obdurātō | obdurātīs | ||||
| accusative | obdurātum | obdurātam | obdurātum | obdurātōs | obdurātās | obdurāta | |
| ablative | obdurātō | obdurātā | obdurātō | obdurātīs | |||
| vocative | obdurāte | obdurāta | obdurātum | obdurātī | obdurātae | obdurāta | |