Definify.com
Definition 2024
obeditus
obeditus
Latin
Participle
obēdītus m (feminine obēdīta, neuter obēdītum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obēdītus | obēdīta | obēdītum | obēdītī | obēdītae | obēdīta | |
| genitive | obēdītī | obēdītae | obēdītī | obēdītōrum | obēdītārum | obēdītōrum | |
| dative | obēdītō | obēdītō | obēdītīs | ||||
| accusative | obēdītum | obēdītam | obēdītum | obēdītōs | obēdītās | obēdīta | |
| ablative | obēdītō | obēdītā | obēdītō | obēdītīs | |||
| vocative | obēdīte | obēdīta | obēdītum | obēdītī | obēdītae | obēdīta | |