Definify.com
Definition 2024
oberraturus
oberraturus
Latin
Participle
oberrātūrus m (feminine oberrātūra, neuter oberrātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oberrātūrus | oberrātūra | oberrātūrum | oberrātūrī | oberrātūrae | oberrātūra | |
| genitive | oberrātūrī | oberrātūrae | oberrātūrī | oberrātūrōrum | oberrātūrārum | oberrātūrōrum | |
| dative | oberrātūrō | oberrātūrō | oberrātūrīs | ||||
| accusative | oberrātūrum | oberrātūram | oberrātūrum | oberrātūrōs | oberrātūrās | oberrātūra | |
| ablative | oberrātūrō | oberrātūrā | oberrātūrō | oberrātūrīs | |||
| vocative | oberrātūre | oberrātūra | oberrātūrum | oberrātūrī | oberrātūrae | oberrātūra | |