Definify.com
Definition 2024
obfuturus
obfuturus
Latin
Participle
obfutūrus m (feminine obfutūra, neuter obfutūrum); first/second declension
- about to harm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obfutūrus | obfutūra | obfutūrum | obfutūrī | obfutūrae | obfutūra | |
| genitive | obfutūrī | obfutūrae | obfutūrī | obfutūrōrum | obfutūrārum | obfutūrōrum | |
| dative | obfutūrō | obfutūrō | obfutūrīs | ||||
| accusative | obfutūrum | obfutūram | obfutūrum | obfutūrōs | obfutūrās | obfutūra | |
| ablative | obfutūrō | obfutūrā | obfutūrō | obfutūrīs | |||
| vocative | obfutūre | obfutūra | obfutūrum | obfutūrī | obfutūrae | obfutūra | |