Definify.com
Definition 2025
obiectaturus
obiectaturus
Latin
Participle
obiectātūrus m (feminine obiectātūra, neuter obiectātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obiectātūrus | obiectātūra | obiectātūrum | obiectātūrī | obiectātūrae | obiectātūra | |
| genitive | obiectātūrī | obiectātūrae | obiectātūrī | obiectātūrōrum | obiectātūrārum | obiectātūrōrum | |
| dative | obiectātūrō | obiectātūrō | obiectātūrīs | ||||
| accusative | obiectātūrum | obiectātūram | obiectātūrum | obiectātūrōs | obiectātūrās | obiectātūra | |
| ablative | obiectātūrō | obiectātūrā | obiectātūrō | obiectātūrīs | |||
| vocative | obiectātūre | obiectātūra | obiectātūrum | obiectātūrī | obiectātūrae | obiectātūra | |