Definify.com
Definition 2024
obiurgatus
obiurgatus
Latin
Participle
obiūrgātus m (feminine obiūrgāta, neuter obiūrgātum); first/second declension
- chided, scolded, having been rebuked.
- chastised, punished, having been chastised.
- exhorted, having been urged reprovingly.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obiūrgātus | obiūrgāta | obiūrgātum | obiūrgātī | obiūrgātae | obiūrgāta | |
| genitive | obiūrgātī | obiūrgātae | obiūrgātī | obiūrgātōrum | obiūrgātārum | obiūrgātōrum | |
| dative | obiūrgātō | obiūrgātō | obiūrgātīs | ||||
| accusative | obiūrgātum | obiūrgātam | obiūrgātum | obiūrgātōs | obiūrgātās | obiūrgāta | |
| ablative | obiūrgātō | obiūrgātā | obiūrgātō | obiūrgātīs | |||
| vocative | obiūrgāte | obiūrgāta | obiūrgātum | obiūrgātī | obiūrgātae | obiūrgāta | |