Definify.com
Definition 2024
oblatraturus
oblatraturus
Latin
Participle
oblātrātūrus m (feminine oblātrātūra, neuter oblātrātūrum); first/second declension
- about to bark
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oblātrātūrus | oblātrātūra | oblātrātūrum | oblātrātūrī | oblātrātūrae | oblātrātūra | |
| genitive | oblātrātūrī | oblātrātūrae | oblātrātūrī | oblātrātūrōrum | oblātrātūrārum | oblātrātūrōrum | |
| dative | oblātrātūrō | oblātrātūrō | oblātrātūrīs | ||||
| accusative | oblātrātūrum | oblātrātūram | oblātrātūrum | oblātrātūrōs | oblātrātūrās | oblātrātūra | |
| ablative | oblātrātūrō | oblātrātūrā | oblātrātūrō | oblātrātūrīs | |||
| vocative | oblātrātūre | oblātrātūra | oblātrātūrum | oblātrātūrī | oblātrātūrae | oblātrātūra | |