Definify.com
Definition 2024
oblaturus
oblaturus
Latin
Participle
oblātūrus m (feminine oblātūra, neuter oblātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oblātūrus | oblātūra | oblātūrum | oblātūrī | oblātūrae | oblātūra | |
| genitive | oblātūrī | oblātūrae | oblātūrī | oblātūrōrum | oblātūrārum | oblātūrōrum | |
| dative | oblātūrō | oblātūrō | oblātūrīs | ||||
| accusative | oblātūrum | oblātūram | oblātūrum | oblātūrōs | oblātūrās | oblātūra | |
| ablative | oblātūrō | oblātūrā | oblātūrō | oblātūrīs | |||
| vocative | oblātūre | oblātūra | oblātūrum | oblātūrī | oblātūrae | oblātūra | |