Definify.com
Definition 2024
oblectaturus
oblectaturus
Latin
Participle
oblectātūrus m (feminine oblectātūra, neuter oblectātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oblectātūrus | oblectātūra | oblectātūrum | oblectātūrī | oblectātūrae | oblectātūra | |
| genitive | oblectātūrī | oblectātūrae | oblectātūrī | oblectātūrōrum | oblectātūrārum | oblectātūrōrum | |
| dative | oblectātūrō | oblectātūrō | oblectātūrīs | ||||
| accusative | oblectātūrum | oblectātūram | oblectātūrum | oblectātūrōs | oblectātūrās | oblectātūra | |
| ablative | oblectātūrō | oblectātūrā | oblectātūrō | oblectātūrīs | |||
| vocative | oblectātūre | oblectātūra | oblectātūrum | oblectātūrī | oblectātūrae | oblectātūra | |