Definify.com
Definition 2024
obliteraturus
obliteraturus
Latin
Participle
obliterātūrus m (feminine obliterātūra, neuter obliterātūrum); first/second declension
- about to erase
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obliterātūrus | obliterātūra | obliterātūrum | obliterātūrī | obliterātūrae | obliterātūra | |
| genitive | obliterātūrī | obliterātūrae | obliterātūrī | obliterātūrōrum | obliterātūrārum | obliterātūrōrum | |
| dative | obliterātūrō | obliterātūrō | obliterātūrīs | ||||
| accusative | obliterātūrum | obliterātūram | obliterātūrum | obliterātūrōs | obliterātūrās | obliterātūra | |
| ablative | obliterātūrō | obliterātūrā | obliterātūrō | obliterātūrīs | |||
| vocative | obliterātūre | obliterātūra | obliterātūrum | obliterātūrī | obliterātūrae | obliterātūra | |