Definify.com
Definition 2024
oblitteraturus
oblitteraturus
Latin
Participle
oblitterātūrus m (feminine oblitterātūra, neuter oblitterātūrum); first/second declension
- about to erase
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | oblitterātūrus | oblitterātūra | oblitterātūrum | oblitterātūrī | oblitterātūrae | oblitterātūra | |
| genitive | oblitterātūrī | oblitterātūrae | oblitterātūrī | oblitterātūrōrum | oblitterātūrārum | oblitterātūrōrum | |
| dative | oblitterātūrō | oblitterātūrō | oblitterātūrīs | ||||
| accusative | oblitterātūrum | oblitterātūram | oblitterātūrum | oblitterātūrōs | oblitterātūrās | oblitterātūra | |
| ablative | oblitterātūrō | oblitterātūrā | oblitterātūrō | oblitterātūrīs | |||
| vocative | oblitterātūre | oblitterātūra | oblitterātūrum | oblitterātūrī | oblitterātūrae | oblitterātūra | |