Definify.com
Definition 2026
obnuntiaturus
obnuntiaturus
Latin
Participle
obnūntiātūrus m (feminine obnūntiātūra, neuter obnūntiātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obnūntiātūrus | obnūntiātūra | obnūntiātūrum | obnūntiātūrī | obnūntiātūrae | obnūntiātūra | |
| genitive | obnūntiātūrī | obnūntiātūrae | obnūntiātūrī | obnūntiātūrōrum | obnūntiātūrārum | obnūntiātūrōrum | |
| dative | obnūntiātūrō | obnūntiātūrō | obnūntiātūrīs | ||||
| accusative | obnūntiātūrum | obnūntiātūram | obnūntiātūrum | obnūntiātūrōs | obnūntiātūrās | obnūntiātūra | |
| ablative | obnūntiātūrō | obnūntiātūrā | obnūntiātūrō | obnūntiātūrīs | |||
| vocative | obnūntiātūre | obnūntiātūra | obnūntiātūrum | obnūntiātūrī | obnūntiātūrae | obnūntiātūra | |