Definify.com
Definition 2024
obseraturus
obseraturus
Latin
Participle
obserātūrus m (feminine obserātūra, neuter obserātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obserātūrus | obserātūra | obserātūrum | obserātūrī | obserātūrae | obserātūra | |
| genitive | obserātūrī | obserātūrae | obserātūrī | obserātūrōrum | obserātūrārum | obserātūrōrum | |
| dative | obserātūrō | obserātūrō | obserātūrīs | ||||
| accusative | obserātūrum | obserātūram | obserātūrum | obserātūrōs | obserātūrās | obserātūra | |
| ablative | obserātūrō | obserātūrā | obserātūrō | obserātūrīs | |||
| vocative | obserātūre | obserātūra | obserātūrum | obserātūrī | obserātūrae | obserātūra | |