Definify.com
Definition 2024
obseratus
obseratus
Latin
Participle
obserātus m (feminine obserāta, neuter obserātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obserātus | obserāta | obserātum | obserātī | obserātae | obserāta | |
| genitive | obserātī | obserātae | obserātī | obserātōrum | obserātārum | obserātōrum | |
| dative | obserātō | obserātō | obserātīs | ||||
| accusative | obserātum | obserātam | obserātum | obserātōs | obserātās | obserāta | |
| ablative | obserātō | obserātā | obserātō | obserātīs | |||
| vocative | obserāte | obserāta | obserātum | obserātī | obserātae | obserāta | |