Definify.com
Definition 2024
obsignaturus
obsignaturus
Latin
Participle
obsignātūrus m (feminine obsignātūra, neuter obsignātūrum); first/second declension
- about to seal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obsignātūrus | obsignātūra | obsignātūrum | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūra | |
| genitive | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūrī | obsignātūrōrum | obsignātūrārum | obsignātūrōrum | |
| dative | obsignātūrō | obsignātūrō | obsignātūrīs | ||||
| accusative | obsignātūrum | obsignātūram | obsignātūrum | obsignātūrōs | obsignātūrās | obsignātūra | |
| ablative | obsignātūrō | obsignātūrā | obsignātūrō | obsignātūrīs | |||
| vocative | obsignātūre | obsignātūra | obsignātūrum | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūra | |