Definify.com
Definition 2024
obsiturus
obsiturus
Latin
Participle
obsitūrus m (feminine obsitūra, neuter obsitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obsitūrus | obsitūra | obsitūrum | obsitūrī | obsitūrae | obsitūra | |
| genitive | obsitūrī | obsitūrae | obsitūrī | obsitūrōrum | obsitūrārum | obsitūrōrum | |
| dative | obsitūrō | obsitūrō | obsitūrīs | ||||
| accusative | obsitūrum | obsitūram | obsitūrum | obsitūrōs | obsitūrās | obsitūra | |
| ablative | obsitūrō | obsitūrā | obsitūrō | obsitūrīs | |||
| vocative | obsitūre | obsitūra | obsitūrum | obsitūrī | obsitūrae | obsitūra | |