Definify.com
Definition 2024
obstaturus
obstaturus
Latin
Participle
obstātūrus m (feminine obstātūra, neuter obstātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obstātūrus | obstātūra | obstātūrum | obstātūrī | obstātūrae | obstātūra | |
| genitive | obstātūrī | obstātūrae | obstātūrī | obstātūrōrum | obstātūrārum | obstātūrōrum | |
| dative | obstātūrō | obstātūrō | obstātūrīs | ||||
| accusative | obstātūrum | obstātūram | obstātūrum | obstātūrōs | obstātūrās | obstātūra | |
| ablative | obstātūrō | obstātūrā | obstātūrō | obstātūrīs | |||
| vocative | obstātūre | obstātūra | obstātūrum | obstātūrī | obstātūrae | obstātūra | |