Definify.com
Definition 2024
obtemperatus
obtemperatus
Latin
Participle
obtemperātus m (feminine obtemperāta, neuter obtemperātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtemperātus | obtemperāta | obtemperātum | obtemperātī | obtemperātae | obtemperāta | |
| genitive | obtemperātī | obtemperātae | obtemperātī | obtemperātōrum | obtemperātārum | obtemperātōrum | |
| dative | obtemperātō | obtemperātō | obtemperātīs | ||||
| accusative | obtemperātum | obtemperātam | obtemperātum | obtemperātōs | obtemperātās | obtemperāta | |
| ablative | obtemperātō | obtemperātā | obtemperātō | obtemperātīs | |||
| vocative | obtemperāte | obtemperāta | obtemperātum | obtemperātī | obtemperātae | obtemperāta | |