Definify.com
Definition 2024
obtenebratus
obtenebratus
Latin
Participle
obtenebrātus m (feminine obtenebrāta, neuter obtenebrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtenebrātus | obtenebrāta | obtenebrātum | obtenebrātī | obtenebrātae | obtenebrāta | |
| genitive | obtenebrātī | obtenebrātae | obtenebrātī | obtenebrātōrum | obtenebrātārum | obtenebrātōrum | |
| dative | obtenebrātō | obtenebrātō | obtenebrātīs | ||||
| accusative | obtenebrātum | obtenebrātam | obtenebrātum | obtenebrātōs | obtenebrātās | obtenebrāta | |
| ablative | obtenebrātō | obtenebrātā | obtenebrātō | obtenebrātīs | |||
| vocative | obtenebrāte | obtenebrāta | obtenebrātum | obtenebrātī | obtenebrātae | obtenebrāta | |