Definify.com
Definition 2024
obtrectaturus
obtrectaturus
Latin
Participle
obtrectātūrus m (feminine obtrectātūra, neuter obtrectātūrum); first/second declension
- about to disparage
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtrectātūrus | obtrectātūra | obtrectātūrum | obtrectātūrī | obtrectātūrae | obtrectātūra | |
| genitive | obtrectātūrī | obtrectātūrae | obtrectātūrī | obtrectātūrōrum | obtrectātūrārum | obtrectātūrōrum | |
| dative | obtrectātūrō | obtrectātūrō | obtrectātūrīs | ||||
| accusative | obtrectātūrum | obtrectātūram | obtrectātūrum | obtrectātūrōs | obtrectātūrās | obtrectātūra | |
| ablative | obtrectātūrō | obtrectātūrā | obtrectātūrō | obtrectātūrīs | |||
| vocative | obtrectātūre | obtrectātūra | obtrectātūrum | obtrectātūrī | obtrectātūrae | obtrectātūra | |