Definify.com
Definition 2024
obtruncaturus
obtruncaturus
Latin
Participle
obtruncātūrus m (feminine obtruncātūra, neuter obtruncātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obtruncātūrus | obtruncātūra | obtruncātūrum | obtruncātūrī | obtruncātūrae | obtruncātūra | |
| genitive | obtruncātūrī | obtruncātūrae | obtruncātūrī | obtruncātūrōrum | obtruncātūrārum | obtruncātūrōrum | |
| dative | obtruncātūrō | obtruncātūrō | obtruncātūrīs | ||||
| accusative | obtruncātūrum | obtruncātūram | obtruncātūrum | obtruncātūrōs | obtruncātūrās | obtruncātūra | |
| ablative | obtruncātūrō | obtruncātūrā | obtruncātūrō | obtruncātūrīs | |||
| vocative | obtruncātūre | obtruncātūra | obtruncātūrum | obtruncātūrī | obtruncātūrae | obtruncātūra | |