Definify.com
Definition 2025
obversaturus
obversaturus
Latin
Participle
obversātūrus m (feminine obversātūra, neuter obversātūrum); first/second declension
- about to appear before
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | obversātūrus | obversātūra | obversātūrum | obversātūrī | obversātūrae | obversātūra | |
| genitive | obversātūrī | obversātūrae | obversātūrī | obversātūrōrum | obversātūrārum | obversātūrōrum | |
| dative | obversātūrō | obversātūrō | obversātūrīs | ||||
| accusative | obversātūrum | obversātūram | obversātūrum | obversātūrōs | obversātūrās | obversātūra | |
| ablative | obversātūrō | obversātūrā | obversātūrō | obversātūrīs | |||
| vocative | obversātūre | obversātūra | obversātūrum | obversātūrī | obversātūrae | obversātūra | |