Definify.com
Definition 2024
offirmaturus
offirmaturus
Latin
Participle
offirmātūrus m (feminine offirmātūra, neuter offirmātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | offirmātūrus | offirmātūra | offirmātūrum | offirmātūrī | offirmātūrae | offirmātūra | |
| genitive | offirmātūrī | offirmātūrae | offirmātūrī | offirmātūrōrum | offirmātūrārum | offirmātūrōrum | |
| dative | offirmātūrō | offirmātūrō | offirmātūrīs | ||||
| accusative | offirmātūrum | offirmātūram | offirmātūrum | offirmātūrōs | offirmātūrās | offirmātūra | |
| ablative | offirmātūrō | offirmātūrā | offirmātūrō | offirmātūrīs | |||
| vocative | offirmātūre | offirmātūra | offirmātūrum | offirmātūrī | offirmātūrae | offirmātūra | |