Definify.com
Definition 2024
opitulaturus
opitulaturus
Latin
Participle
opitulātūrus m (feminine opitulātūra, neuter opitulātūrum); first/second declension
- about to help
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | opitulātūrus | opitulātūra | opitulātūrum | opitulātūrī | opitulātūrae | opitulātūra | |
| genitive | opitulātūrī | opitulātūrae | opitulātūrī | opitulātūrōrum | opitulātūrārum | opitulātūrōrum | |
| dative | opitulātūrō | opitulātūrō | opitulātūrīs | ||||
| accusative | opitulātūrum | opitulātūram | opitulātūrum | opitulātūrōs | opitulātūrās | opitulātūra | |
| ablative | opitulātūrō | opitulātūrā | opitulātūrō | opitulātūrīs | |||
| vocative | opitulātūre | opitulātūra | opitulātūrum | opitulātūrī | opitulātūrae | opitulātūra | |