Definify.com
Definition 2024
opitulatus
opitulatus
Latin
Participle
opitulātus m (feminine opitulāta, neuter opitulātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | opitulātus | opitulāta | opitulātum | opitulātī | opitulātae | opitulāta | |
genitive | opitulātī | opitulātae | opitulātī | opitulātōrum | opitulātārum | opitulātōrum | |
dative | opitulātō | opitulātō | opitulātīs | ||||
accusative | opitulātum | opitulātam | opitulātum | opitulātōs | opitulātās | opitulāta | |
ablative | opitulātō | opitulātā | opitulātō | opitulātīs | |||
vocative | opitulāte | opitulāta | opitulātum | opitulātī | opitulātae | opitulāta |
References
- opitulatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “opitulatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.